Saskaņā ar "Pārtikas piedevu rokasgrāmatu": saldinātāji ir pārtikas piedevas, kas piešķir saldumu pārtikai vai barībai. Pašlaik pasaulē izmanto daudz saldinātāju, un ir vairākas atšķirīgas klasifikācijas metodes: pēc to avota tos var iedalīt dabiskos saldinātājos un mākslīgajos saldinātājos; pēc uzturvērtības tos sadala uzturvielu saldinātājos un saldinātājos, kas nav barojoši; pēc to uzturvērtības un īpašībām tos sadala uzturvērtības saldinātājos un saldinātājos, kas nav barojoši. Cukura spirta saldinātāji galvenokārt ir sintētiski, un to saldums ir līdzīgs saharozei. Zemākās siltumspējas dēļ vai tāpēc, ka tam ir atšķirīgs metabolisma process nekā glikozei, tam joprojām var būt daži speciāli pielietojumi. Saldinātājiem, kas nav cukuri, ir augsta salduma pakāpe, tāpēc tie izmanto tikai nelielu daudzumu lietošanas, nelielu siltumspēju un nepiedalās vielmaiņas procesā. Tos bieži sauc par barojošiem vai mazkaloriju saldinātājiem. Svarīgi saldinātāju varianti ir saldinātāji ar augstu salduma pakāpi.
Ir vairāki dabisko saldinātāju veidi:
1. Funkcionālie monosaharīdi: augsts fruktozes sīrups, kristāliskā fruktoze, L-cukurs utt.
2. Funkcionālie oligosaharīdi: izomaltuloze, laktuloze, rafinoze, sojas oligosaharīdi, fruktooligosaharīdi, laktulozes oligosaharīdi, oligolaktoze, izomaltoze utt.
3. Polisaharīdu spirti: eritritols, ksilīts, sorbīts, mannīts, maltīts, izomalts, hidrogenēti cietes hidrolizāti utt.
4. Glikozīdi: steviosīds, steviosīds, dihidrohalonons, glicirizīns utt.
5. Dipeptīdi: saldinātājs (aspartāms), alitamīns utt.
6. Olbaltumvielas: Somatian, Monelin, kivi utt.
7. Saharozes atvasinājumi: sukraloze (pazīstama arī kā sukraloze) utt.
8. Mākslīgie saldinātāji: saharīns, ciklamāts, acesulfāms, neotāms utt.